Paplašinātā meklēšana
Meklējam Bala.
Atrasts vārdos (31):
- Bala:1
- Balahna:1
- Balanda:1
- Balande:1
- Balaški:1
- Balašķi:1
- Baladeva:1
- Balagata:1
- Balakena:1
- Balakova:1
- Balarāma:1
- Balarata:1
- Balasote:1
- Balašiha:1
- Balašova:1
- Balatons:1
- Balakleja:1
- Balakļija:1
- Balalaiki:1
- Balabanova:1
- Balakfēika:1
- Balakļeika:1
- Balamakabs:1
- Balatonfūzfā:1
- Balatonlelle:1
- Balašaģarmata:1
- Balatonalmādi:1
- Balatonfireda:1
- Balatonkenese:1
- Balatonboglāra:1
- Balatonfeldvāra:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (120):
- balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji.
- Balasote Apdzīvota vieta Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
- Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants.
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
- blanksts Balagāns; ākstība.
- pangloss Balamute, kas par visu runā.
- dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa.
- platrīklis Balamute, lielībnieks.
- vārdainis Balamute, mutes varonis.
- balaboze Balamute.
- mutesbajārs Balamute.
- bajārība Balamutība, lielība; dižošanās, plātīšanās.
- balamuthia Balamutijas.
- bala Balanda ("Chenopodium").
- balande Balanda ("Chenopodium").
- balandene Balanda ("Chenopodium").
- balandenes Balanda ("Chenopodium").
- balanta Balanda ("Chenopodium").
- balante Balanda ("Chenopodium").
- balata Balanda ("Chenopodium").
- balate Balanda ("Chenopodium").
- balatne Balanda ("Chenopodium").
- baloda Balanda ("Chenopodium").
- balodas Balanda ("Chenopodium").
- balodes Balanda ("Chenopodium").
- balodiene Balanda ("Chenopodium").
- balodine Balanda ("Chenopodium").
- balodiņš Balanda ("Chenopodium").
- balodne Balanda ("Chenopodium").
- bālote Balanda ("Chenopodium").
- bālotne Balanda ("Chenopodium").
- balotnīte Balanda ("Chenopodium").
- bālotnīte Balanda ("Chenopodium").
- drīzine Balanda ("Chenopodium").
- griestavas Balanda ("Chenopodium").
- melde Balanda ("Chenopodium").
- meldri Balanda ("Chenopodium").
- naudaļa Balanda, balodene.
- bale Balanda.
- balode Balanda.
- baltvēderiņi Balanda.
- baludine Balanda.
- baludne Balanda.
- bālūne Balanda.
- riestavas Balandas ("Chenopodium").
- truši Balandas ("Chenopodium").
- zospēdas Balandas ("Chenopodium").
- meldes Balandas; meļģes.
- balas Balandas.
- chenopodium Balandas.
- meļģes Balandas.
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
- sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
- sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
- cyclolobeae Balandu apakšdzimta.
- chenopodiaceae Balandu dzimta.
- sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
- balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium").
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
- grieztava Balandu suga ("Atriplex patulum").
- balandzupa Balandu zupa.
- balzupa Balandu zupa.
- balanorāģija Balanīts ar strutu izdalīšanos.
- balanopales Balanopāliju rinda.
- balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu.
- nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced").
- balankse Balanss.
- balanse Balanss.
- brasi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
- bulandi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
- balantīdijs Balantīdija.
- balantidium Balantīdijas.
- zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
- Belaretas latviešu kopiena Balaratas latviešu kopiena.
- ballasts Balasts.
- ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos.
- balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
- Baltijas jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis ("Balanus improvisus") jeb jūraszīle.
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers (ungāru val. "Balaton"), atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m.
- balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā.
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
- Grenlandes valis gludvaļu dzimtas suga ("Balaena mysticetus").
- Baladeva hindu mitoloģijā - Balarāma, Krišnas brālis.
- balantidiāze Invāzijas slimība ("Balantidiosis"), ko ierosina infuzorijas.
- zilais valis joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera musculus").
- mazais joslvalis joslvaļu suga ("Balanoptera acutorostrata").
- Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m.
- Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
- Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji.
- Bālāghāta Pilsēta Indijas vidienē ("Balaghat"), Madhja Pradēšas štatā, Vaigangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaļiņinska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balašaģarmata Pilsēta Ungārijā ("Balassagyarmat"), Nogrādas meģē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balatonkenese Pilsēta Ungārijā ("Balatonkenese"), Vesprēmas meģē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balatonlelle Pilsēta Ungārijā ("Balatonlelle"), Šomoģas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.).
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- balantidioze Samērā plaši izplatīta cūku slimība ("Balantidiosis"), ko ierosina infuzorijas; balantidiāze.
- balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā.
- Baltijas sprogkājvēzis sprogkājvēžu suga ("Balanus improvisus"); jūraszīle.
- Balasote Upe Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, Hukaras labā krasta pieteka.
- Zala Upe Ungārijā ("Zala"), Vašas un Zalas meģē, ietek Mazajā Balatonā.
- gludvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Balaenidae"), 5-20 m gari vaļi ar nelielu muguras spuru, 3 sugas - Grenlandes jeb ziemeļu valis, dienvidu valis, pundurvalis.
- joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Bala.