Paplašinātā meklēšana

Meklējam Bala.

Atrasts vārdos (58):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

likt uz bala

Atrasts skaidrojumos (121):

balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji
Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants
Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums
blanksts Balagāns; ākstība
balaboze Balamute
mutesbajārs Balamute
pangloss Balamute, kas par visu runā
platrīklis Balamute, lielībnieks
dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa
vārdainis Balamute, mutes varonis
bajārība Balamutība, lielība; dižošanās, plātīšanās
balamuthia Balamutijas
bale Balanda
balode Balanda
baltvēderiņi Balanda
baludine Balanda
bālūne Balanda
bala Balanda ("Chenopodium")
balande Balanda ("Chenopodium")
balandene Balanda ("Chenopodium")
balandenes Balanda ("Chenopodium")
balanta Balanda ("Chenopodium")
balante Balanda ("Chenopodium")
balata Balanda ("Chenopodium")
balate Balanda ("Chenopodium")
balatne Balanda ("Chenopodium")
baloda Balanda ("Chenopodium")
balodas Balanda ("Chenopodium")
balodes Balanda ("Chenopodium")
balodiene Balanda ("Chenopodium")
balodine Balanda ("Chenopodium")
balodiņš Balanda ("Chenopodium")
balodne Balanda ("Chenopodium")
bālote Balanda ("Chenopodium")
bālotne Balanda ("Chenopodium")
balotnīte Balanda ("Chenopodium")
bālotnīte Balanda ("Chenopodium")
drīzine Balanda ("Chenopodium")
griestavas Balanda ("Chenopodium")
melde Balanda ("Chenopodium")
meldri Balanda ("Chenopodium")
naudaļa Balanda, balodene
balas Balandas
chenopodium Balandas
meļģes Balandas
riestavas Balandas ("Chenopodium")
truši Balandas ("Chenopodium")
zospēdas Balandas ("Chenopodium")
meldes Balandas; meļģes
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
cyclolobeae Balandu apakšdzimta
chenopodiaceae Balandu dzimta
sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama
balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium")
balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas
grieztava Balandu suga ("Atriplex patulum")
balandzupa Balandu zupa
balzupa Balandu zupa
balanorāģija Balanīts ar strutu izdalīšanos
balanopales Balanopāliju rinda
balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu
nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko)
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā
fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā
protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced")
balankse Balanss
balanse Balanss
brasi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā
bulandi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā
balantīdijs Balantīdija
balantidium Balantīdijas
zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
Belaretas latviešu kopiena Balaratas latviešu kopiena
ballasts Balasts
ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos
balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
Baltijas jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis ("Balanus improvisus") jeb jūraszīle
finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā
Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis
Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks
Grenlandes valis gludvaļu dzimtas suga ("Balaena mysticetus")
Baladeva hindu mitoloģijā - Balarāma, Krišnas brālis
balantidiāze invāzijas slimība ("Balantidiosis"), ko ierosina infuzorijas; balantidioze
zilais valis joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera musculus")
mazais joslvalis joslvaļu suga ("Balanoptera acutorostrata")
Bangi Dienvidu šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas (Borneo) salu dienvidos un Balambananas un Bangi salu ziemeļos, savieno Dienvidķīnas jūru ar Sulu jūru
Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni
Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji
Ramosa sala neliela sala Filipīnās, ziemeļos no Balanakas salas, norobežo Balabakas ziemeļu šauruma dienvidu daļu
Kaļiņinska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonkenese pilsēta Ungārijā ("Balatonkenese"), Vesprēmas meģē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonlelle pilsēta Ungārijā ("Balatonlelle"), Šomoģas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis
Bangi sala Balabakas šauruma dienvidos un Sulu jūras rietumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Balambanana sala Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Balabakas šauruma dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
balantidioze samērā plaši izplatīta cūku slimība ("Balantidiosis"), ko ierosina infuzorijas; balantidiāze
balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā
Baltijas sprogkājvēzis sprogkājvēžu suga ("Balanus improvisus"); jūraszīle
Zala upe Ungārijā ("Zala"), Vašas un Zalas meģē, ietek Mazajā Balatonā
gludvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Balaenidae"), 5-20 m gari vaļi ar nelielu muguras spuru, 3 sugas - Grenlandes jeb ziemeļu valis, dienvidu valis, pundurvalis
joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos
Melvila rags zemesrags Filipīnās, Mimaropas reģiona deinvidrietumos, Balabakas salas dienvidos, iesniedzas Balabakas šaurumā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Bala.