Paplašinātā meklēšana
Meklējam Alu.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (99):
- brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana.
- troglofauna Alu fauna.
- žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- alinieks Alu iedzīvotājs.
- trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- alluaudia Aluaudijas.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
- alumināti Alumīnija hidroksīda sāļi.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- Al Alumīnijs (ķīm. elements).
- alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
- pagāza Alus atliekas, padibenes.
- pagāze Alus atliekas, padibenes.
- pagāzne Alus atliekas, padibenes.
- šalmans Alus bārs, bārs.
- tošņilovka Alus bārs; bārs.
- šķivenis Alus darāmais trauks.
- alusdarniecība Alus darināšana.
- brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
- alusdarītava Alus darītava.
- alvirtuve Alus darītava.
- mielestapa Alus dzērājs, iedzērājs.
- aldarība Alus gatavošana.
- karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
- klapa Alus kanna, kroga kanna, kanna ar vāku.
- zeija Alus kāšamais trauks.
- buca Alus muca.
- špunde Alus mucas spunde.
- paķimene Alus nogulsnes (no rauga).
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
- pēctecis Alus patekas.
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
- nokāšas Alus pildīšana (mucās).
- saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
- Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
- aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas.
- sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst.
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
- šmakovka Alus šķirne.
- žūrenieks Alus tecinātājs.
- tecenis Alus trauks.
- vērpis Alus trauks.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- merisa Alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras.
- tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- aluts Alus.
- bairis Alus.
- bairītis Alus.
- bierītis Alus.
- miestiņš Alus.
- miezītis Alus.
- pivčiks Alus.
- pivītis Alus.
- pivons Alus.
- zarakanna Aluskauss.
- Alumine apdzīvota vieta Argentīnā (_Aluminé_), Neukenas provinces rietumos
- Alu apdzīvota vieta Igaunijā (_Alu_), Raplas apriņķī
- Ālunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alunda_), Upsālas lēnē
- Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
- Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers
- Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
- LADS Latvijas Alus darītāju savienība.
- Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē
- Aludžra Pilsēta Turcijā ("Alucra"), Giresunas ilā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čatirdags Platoveida masīvs Krimas kalnu Galvenajā grēdā pie Aluštas, augstums - 1527 m
- Olssola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
- Olussola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
- Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums
- Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
- bārkstspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Alucitidae"), sīki vai nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-20 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Alu.