Paplašinātā meklēšana

Meklējam ūsa.

Atrasts vārdos (87):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (194):

Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
Bērzkalni apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai
Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Āit Jaaza apdzīvota vieta Marokā (_Ait Iaaza_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
bumbieru–kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae")
aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
rūsene bedre (kartupeļiem u. tml.); [rūsa]{s:2474}
meldavs Bula zibens, rūsas zibens
maskulinizēties būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti
ūsains cilvēks, kam ir ūsas
rūss Dzelzs rūsa
e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai
Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
Abants grieķu mitoloģijā - kareivīgas cilts eponīms, kura apdzīvojusi Eibojas salu, Poseidona un nimfas Aretūsas dēls
Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri
cirpt Griezt (matus, bārdu, ūsas)
Firauns islāma mitoloģijā - ķēniņš, kura laikā dzīvoja un darbojās Mūsa (Mozus)
Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam
Kārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) ienaidnieks un apspiedējs, kuru uzskatīja par alķīmijas pamatlicēju
Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras
Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles
Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus
izcirpt Izgriezt (matus, bārdu, ūsas)
saskrullēt izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas)
uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu
Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m
Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
karasa Karūsa
karase Karūsa
karuse Karūsa
karūse Karūsa
karūza Karūsa
kugra Karūsa
kugre Karūsa
kūre Karūsa
Carassius carassius karūsa jeb zeltainā karūsa
carassius Karūsas
rūzis Kaudze, rūsa
cerambycidae Koksngraužu dzimta jeb ūsaiņi
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis
mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai
mūsala Mūsains
mūsots Mūsains
mūsulains Mūsains
mušains Mūsains, ar vasaras raibumiem
čuras Mūsainums; vasaras raibumi
mūša Mūsala
Tatula Mūsas (Mūšas) labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 66 km
Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis
Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli
Kulpe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā ("Kulpė"), garums - 41 km
Lēvene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 148 km
Mažupe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 42 km
Pīvesa Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 95 km
Daugivene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums 64 km
musis Muša; mūsa
Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km
pidarūsa ne pārāk biezas ūsas
Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
Uredinales imperfecti nepilnīgi pazīstamās rūsas sēnes
nobraucīt Noglaudīt (parasti savu bārdu, ūsas)
nocirpt Nogriezt (matus, bārdu, ūsas)
izcirpt Nogriezt matus, bārdu, ūsas (kādā ķermeņa daļā)
Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss)
Cirriphyllum piliferum parastā ūsaine
krēst Paspīdēt (rūsai)
Agādīra pilsēta Marokā (_Agadir_), Sūsas-Māsas-Draas reģiona administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2012. g.)
Āit Mellūla pilsēta Marokā (_Aït Melloul_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Āit Bāha pilsēta Marokā (_Âït-Baha_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Aulūza pilsēta Marokā (_Aoulouz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Aulād Teima pilsēta Marokā (_Oulad Teїma_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
Bānijāsa pilsēta Sīrijā, Tartūsas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas dalu
sveķu vēzis priedes mizas rūsa
priežu galotņu griezējs priežu-apšu rūsa
Helgeness pussala Orhūsas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
aprūsējums rezultāts --> aprūsēt; rūsas kārta
Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis
rūši Rūsa
rūsis Rūsa
rūse Rūsa 2 - zibens atblāzma mākoņos bez pērkona; bula zibens
rūss Rūsa 2 (gaismas parādība)
brosli Rūsa pie debesīm rudens vakaros
brods Rūsa, bula zibens; brosli
rūza Rūsa, zibens atspīdums
pleurozium Rūsaines
rūsens Rūsains
rūzains Rūsains
rubiginozs Rūsains, rūsas krāsā, piem., krēpas
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos
rūsulains Rūsas krāsā, rūsgans
rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu
priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis
priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs
ecīdijsporas Rūsas sēņu divkodolu sporas, kas attīstās šo sēņu micēlija veidotā kausveidīgā tvertnē
aecidium Rūsas sēņu kausveida tvertnes, kas satur rindiņās apvienotas ecīdiju sporas
ecīdija Rūsas sēņu micēlija veidota kausveidīga tvertne, kurā attīstās divkodolu sporas - ecīdijsporas
uredinales Rūsas sēņu rinda
hrizomiksa Rūsas sēņu rindas dzimta ("Chrysomyxaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, Eiropā un Latvijā 1 ģints
kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu
pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
ohropsora Rūsas sēņu rindas koleosporiju dzimtas ģints ("Ochropsora"), 3 sugas ziemeļu puslodes mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga
fragmīdija Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Phragmidium"), Latvijā konstatētas 7 sugas
uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
pukcīnija Rūsas sēņu rindas sēņu dzimta ("Pucciniaceae"), kas parazitē gk. uz segsēkļiem, bieži uz labībām, \~1800 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 195 sugas
uredosporas Rūsas sēņu vasaras sporas
spermāciji Rūsas un asku sēņu sporas, kas attīstās spermogonijā
spermogonijs Rūsas un asku sēņu veidojums, kurā attīstās sporas
sarainā rūsassēne rūsassēņu ģints sēņu suga ( "Asterodon ferruginosis")
phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas)
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas)
ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
virslūpa sāk plaukt sāk augt ūsas (vīrietim)
perkšķēt Saraukties, iegūt rūsas traipus (par lapām)
apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem
lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži
karpveidīgs savienojumā "karpveidīgās zivis": zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas
plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras
Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs)
slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
Stabules grāvis Stabulīte, Mūsas pieteka
rūsainība stāvoklis (augiem), kad (tiem) ir rūsas sēnes izraisīta slimība
austrumu karūsa sudrabainā karūsa
Carassius auratus sudrabainā karūsa
sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa
sudraba karūsa sudrabainā karūsa jeb sudrabkarūsa
Carassius auratus gibelio sudrabainās karūsas pasuga
Susa Sūsa - pilsēta Tunisijā
Darluca filum šīs ģints suga, kas parazitē uz rūsas sēņu sporu spilventiņiem
Pleurozium schreberi Šrēbera rūsaine
heteromorfoze Tāda parādība, ka nenotiek zaudēta orgāna reģenerācija, bet izveidojas pavisam cits orgāns, piem., dažiem vēžveidīgajiem nogrieztas acs vietā izaug kāja vai ūsas
sirmūsains tāds (cilvēks), kam ir sirmas ūsas
ūsains tāds, kam ir [ūsas]{s:2134}
garūsains tāds, kam ir garas, ūsas
rūsains tāds, kam ir rūsas 1 (1) krāsa
sirmūsis tāds, kam ir sirmas ūsas
usainis tāds, kam ir ūsas
usains tāds, kam ir ūsas
ūsots tāds, kam ir ūsas (1); ūsains
ūsains tāds, kam ir ūsas (2) (par dzīvniekiem)
mūsēts tāds, kas ir mūsains
ūsains tāds, kur aug ūsas (par sejas daļu)
Tranzschelia pruni-spinosae tranšēliju sugas, kas ir plūmju rūsas ierosinātāja
Procnias tricarunculata trīsūsainais zvanputns
ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens
Ārces strauts ūdenstece Latvijā, Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Abitibi upe Kanādā (_Abitibi River_), Mūsas (_Moose River_) labā krasta pieteka, iztek no Abitibi ezera, garums 540 km, kritums 265 m
ūsva ūsa
ostainis Ūsainis, tāds, kam ir ūsas
Monochamus galloprovincialis ūsaiņu suga
Monochamus sutor ūsaiņu suga
parastā ūsaine ūsaiņu suga ("Cirriphyllum piliferum")
puņķu bremzes ūsas
koksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Cerambycidae"), kuru kāpuri pārtiek no koksnes, \~27000 sugu, Latvijā konstatētas 102 sugas; ūsaiņu dzimta
sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine
punktveida korozija virsmiskās korozijas veids: metāla izstrādājumu materiāla vietumēja sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā, veidojot virsmā rūsas punktus
ūsainība vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
ūsainums vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
dorada Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata")
dorāda Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata")
zelta zivtiņa Zeltainā karūsa
karūsa Zeltainā karūsa ("Carassius carassius")
zelta karūsa zeltainā karūsa un tās kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas krāsas karūsa
Gelovejas rags zemesrags Īrijas jūras ziemeļos, Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, pussalas, starp Ziemeļu šaurumu un Lūsa līci, dienvidu galā
Bareuheds zemesrags Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā, iesniedzas Īrijas jūrā starp Lūsa un Vīgtaunas līci
teleitosporas Ziemojošas rūsas sēņu sporas
Pīrāgu strauts Žūku strauts, Mūsas pieteka
Žuža Žūku strauts, Mūsas pieteka
Žūžu Žūžu strauts - Žūku strauts, Mūsas pieteka

ūsa citās vārdnīcās:

MEV

ūsa