Paplašinātā meklēšana
Meklējam šķaidīt.
Atrasts vārdos (20):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (118):
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- apšķārdīt Apšķaidīt.
- pļerināt Ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm.
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
- morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- atkristīt Atšķaidīt (alkoholisku dzērienu) ar ūdeni.
- paskaidīt Atšķaidīt (biezu šķidrumu).
- atsalināt Atšķaidīt (iesalu) ar ūdeni.
- kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- atlaistīt Atšķaidīt ar ūdeni.
- atlešāt Atšķaidīt, atsvabināt.
- saplānināt Atšķaidīt, sašķidrināt.
- škaidīt Atšķaidīt, vājināt.
- atšķidrot Atšķaidīt; atšķidrināt.
- sašķidrot atšķaidīt.
- sašķīstīt atšķaidīt.
- ašķīdināt Atšķaidīt.
- atjaukt Atšķaidīt.
- atsājināt Atšķaidīt.
- atskaidināt Atšķaidīt.
- atskaidīt Atšķaidīt.
- atšķidrināt Atšķaidīt.
- atšķiest Atšķaidīt.
- laistīt Atšķaidīt.
- lašāt Atšķaidīt.
- lašēt Atšķaidīt.
- sakristīt Atšķaidīt.
- saskaidīt Atšķaidīt.
- šķīstināt Atšķaidīt.
- žurnica Atšķaidīta mērce.
- diluents Atšķaidītājs līdzeklis.
- līkoriņš Atšķaidīts ēteris; ēteriskā baldriāna pilieni.
- žulgots Atšķaidīts, ūdeņains.
- opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē.
- tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence.
- oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
- papīrmasas attīrīšana dabisko un mehānisko piemaisījumu aizvākšana no atšķaidītas papīrmasas.
- ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē.
- perno Dzeltenzaļš alkoholisks absinta tipa dzēriens; lieto atšķaidītu ar ūdeni kā aperitīvu.
- bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
- čigānšņabis Ēteriskā baldriāna tinktūra; atšķaidīts ēteris.
- esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
- tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā.
- heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā.
- amigdalotripsija Hipertrofītas mandeles sašķaidīšana ar stiprām platknaiblēm; pēc tam sašķaidīto daļu izgriež.
- sulas ar augļu mīkstumu homogēni saberzta augļu masa, kas atšķaidīta ar cukura sīrupu.
- atofāns Iedzeltens pulveris, nešķīst ūdenī, grūti šķīst spirtā un atšķaidītās skābēs, viegli - sārmu šķīdumos; veicina urīnskābes izdalīšanos.
- šķaidīties Ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt (1).
- kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni).
- irons Īriseļļas smaržīgā sastāvdaļa C13H20O, bezkrāsaina eļļa, stipri atšķaidītā veidā ož pēc vijolītēm.
- iztraikšīt Izspaidīt; arī izšķaidīt.
- izašķaidīties Izšķaidīties.
- iztašķīties Izšķiesties, izšķaidīties.
- šķaidināt kausēt, šķīdināt, atšķaidīt.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- pļuktīzeris Limonāde; atšķaidīta sula.
- pļuktvaseris Limonāde; atšķaidīta sula.
- ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti.
- apkristīt Mazliet atšķaidīt ar ūdeni.
- paskrājš Nedaudz, mazliet vai puslīdz atšķaidīts (par pienu).
- pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
- pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
- pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
- pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
- samočkāt Nekārtīgi sajaukt, samaisīt; samīcīt, sašķaidīt.
- terpinols No terpīnhidrāta ar atšķaidītu sērskābi iegūstams savienojums ar patīkamu maijpulkstenīšu smaržu.
- atšķaidināt Pamazām atšķaidīt.
- krutka Pašgatavots degvīns (parasti atšķaidīts spirts).
- patraikšīt Pašķaidīt.
- līkons Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; atšķaidīts ēteris.
- apšķaidīties Refl. --> apšķaidīt; tikt apšķaidītam.
- izšķaidīties Refl. --> izšķaidīt; tikt izšķaidītam.
- nošķaidīties Refl. --> nošķaidīt; tikt nošķaidītam.
- šķaidīties Refl. --> šķaidīt (1); tikt šķaidītam.
- šķaidīties Refl. --> šķaidīt (2); tikt šķaidītam.
- atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt; šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta; atšķaidīta viela.
- saļammāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest.
- saļemmāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest.
- samoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra); arī sašķaidīt, saspiest.
- sapencēt Saspaidīt, sašķaidīt (parasti ar stampu).
- sastampēt Saspaidīt, sašķaidīt, parasti ar stampu.
- sapencēties Saspaidīties, sašķaidīties; tikt saspaidītam, sašķaidītam (parasti ar stampu).
- sašķīdīt Saspiest, sašķaidīt, sašķīdināt.
- piešķaidīt Sašķaidīt (ko) pietiekami, daudz.
- pietraikšīt Sašķaidīt (ko) pietiekami, daudz.
- satraikšīt Sašķaidīt (parasti augļus).
- sasatraikšīties Sašķaidīties, saspaidīties.
- nobluzgāties Sašķīst, sašķaidīties.
- odekolons Smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
- bakāt Spaidīt, šķaidīt smalcināt (piemēram, ar stampu).
- triekšt Spaidīt, šķaidīt.
- dzeramais spirts speciāli gatavots produkts, kas satur 95% alkohola un ko atšķaidītu izmanto par alkoholisku dzērienu.
- degvīns Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
- šķīdēt šķiest, šķaidīt.
- šķaist Šķiest, šķaidīt.
- garš Tāds (ēdiens), kas ir stipri atšķaidīts.
- tīrs Tāds, kam ir raksturīgais, vēlamais, arī dabiskais sastāvs (par izstrādājumiem, produktiem u. tml.); tāds, kura sastāvā nav kā cita piemaisījumu, piedevu, tāds, kurš nav atšķaidīts.
- ļammains Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļammaiņš Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļammīgs Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļemmains Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļemmaiņš Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļemmīgs Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- neatšķaidāms Tāds, ko nevar atšķaidīt.
- ļamma Tas, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests u. tml. (biezā masā); maisījums.
- ļemma Tas, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests u. tml. (biezā masā); maisījums.
- iztašķīt Tašķot, arī tašķoties izšķiest, izšķaidīt.
- traikšīties Tikt šķaidītam.
- pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
- kaņepīns ūdenī atšķaidīts stoks, kaņepju piens.
šķaidīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV