Hēsiods
Hēsiods vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hēsiods | Hēsiodi |
| Ģen. | Hēsioda | Hēsiodu |
| Dat. | Hēsiodam | Hēsiodiem |
| Akuz. | Hēsiodu | Hēsiodus |
| Lok. | Hēsiodā | Hēsiodos |
Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process.
Avoti: LEV, R1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hēsiods — atšķirībā no Homēra — atstājis ziņas par sevi pats - savos eposos.
- Mācīdamies Vācijā, Herkus Mants salasījās Homēru, Hēsiodu un Juvenālu un, griezies pret Prūsiju, izraisīja prūšu sacelšanos.
- Mīti par sengrieķu dievu izcelsmi un viņu raduraksti ir aprakstīti Hēsioda poēmā " Teogonija" ( aptuveni 700 gadus p.m.ē.).
- Abos Hēsioda autentiskajos darbos, Teogonija ( Dievu izcelšanās) un Darbi un dienas, ir Anatolijas un Tuvo Austrumu izcelsmes materiāli.
- Nozīmīgs avots ir arī otrs Hēsioda veikums " Darbi un dienas", kurā ir apskatīti zemnieku dzīves un darba apstākļi Senajā Grieķijā.