Abgulde
Abgulde sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Abgulde | — |
| Ģen. | Abguldes | — |
| Dat. | Abguldei | — |
| Akuz. | Abguldi | — |
| Lok. | Abguldē | — |
Apgulde.
Stabili vārdu savienojumiAbguldes ezers.
Stabili vārdu savienojumi
Abguldes ezers — Apguldes ezers.
Avoti: KW, LME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1824. gadā publicēts pagasta tiesu saraksts Dobeles jeb Jelgavas apriņķī, kas paredz tajā 41 pagasta tiesu: Abgulde vecā, jeb Āmbomes muiža ( Alt-Abgulden), Abgunstes muiža ( Abgunst), Amburga ( Annenburg), Audraue ( Audrau), Aueres muiža ( Auermünde), Bērzebēķe ( Bersebeck), Bērzes muiža, Kroņa ( Kron-Bershoff), Bērz-Līve ( Lieven-Bersen), Blankenpelte ( Blankenfeld), Bramberges muiža ( Brandenburg), Bukaišu muiža ( Fockenhoff), Bukes muiža ( Schni ckern), Dobes muiža ( Doben), Dobele ( Doblen), Elleie ( Elley), Ercoges muiža ( Hercogshoff), Gala muiža ( Endenhoff), Grauzde ( Grausden), Kalna muiža ( Hoffzumbergen), Kalnaciema ( Kalnziem), Kazupe ( Kasuppen), Liela-Bērze ( Gross-Bersen), Liela Berķene ( Gross-Berken), Maza-Berķene ( Klein-Berken), Mūres muiža ( Gemauerthoff), Ozolu muiža ( Paulsgnade), Oven Vircava ( Howens’s-Würzau), Pakaize ( Potkaisen), Pienaue ( Pönau), Platone ( Gross-Platonen), Rumbes muiža ( Rumbenhoff), Zaļa muiža ( Grünhoff), Sesava ( Privat-Sessau), Skurstiņu muiža ( Schorstädt), Sodu muiža ( Gross-Sessau), Titelmindes muiža ( Titelmünde), Vilces muiža ( Wilzen), Virkus muiža ( Heyden), Vircava, Kroņa ( Krons-Würzau)
- Vēlāk šeit bijusi Abguldes stacija, kas 1930. gadā pārdēvēta par Apguldi.
- Lielabguldes muižas kungu mājā iekārtoja Abguldes divgadīgo lauksaimniecības skolu.
- Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Vecapguldes ( Ānbones, " Abgulde") muižas centru, izaugusi pēckara gados ap Apguldes arodskolu.