žviks
žviks izsauksmes vārds; apvidvārds
Lieto, lai aprakstītu pēkšņu, ātru kustību.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs abi kopā – žviks!
- Aleksandram tikai nav armijas, žviks, sapulcinās karaspēku, žvikt, žvikt, nepaies pat daži gadi; tatārs uz to atbildēja — bet tas bija abu valstu seimā Radomā, — ņem, karali, un paskaties apkārt, cik tev vīru, visi ar zobeniem, tik liec, un visi lecam uz kumeļiem, un laižam uzbrukt tiem krieviem!
- Beidzot Tomiņš jutās noguris un nolēma atpūsties, taču - kā gadījās, kā ne - viena kaziņa pa tam žviks!
- Nagliņ čiks , ar āmur žviks , kārtībā , vien vīl , šuvums grods
- pēc tam pēkšņi ar vārdiem žviks , vai čuir vai ko līdzīgu cenšamies saķert mazuļa pirkstiņu