žvīkstēt

žvīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.

Avoti: LLVV