žvīkstēt
žvīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žvīkstu | žvīkstam | žvīkstēju | žvīkstējām | žvīkstēšu | žvīkstēsim |
| 2. pers. | žvīksti | žvīkstat | žvīkstēji | žvīkstējāt | žvīkstēsi | žvīkstēsiet, žvīkstēsit |
| 3. pers. | žvīkst | žvīkstēja | žvīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: žvīksti (vsk. 2. pers.), žvīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žvīkstot (tag.), žvīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žvīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāžvīkst
Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es, saprotams, metu krustu un tālrādes kastei žvīkst pie pogām.
- Zobini žvīkstēdami žvīkstēja, vāles krakstēdamas krakstēja.
- Šo gadu laikā bija gadījušās tikai dažas ar patiesu aicinājumu, bet mātes Konstancijas vērīgā acs tik veikli iemanījās saskatīt Plūdu juceklī nosargāto noviču pūru, ka celles bija atjaunotas, bet Svētās Katrīnas baznīca apauga ar sastatnēm un tajā dienu nakti rībēja āmuri, žvīkstēja zāģi un vaiga sviedros rāvās meistari, augšāmceldami svētnīcas agrāko slavu.
- Uzreiz tika samestas makšķeres ar dzīvajām zivīm un gaiss sāka žvīkstēt no spiningu mētāšanas.
- Atceļā viņi skatījušies, kā Veronika braukusi pa priekšu — pāri ceļa grambām, ka žvīkst vien!