žmiegt
žmiegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žmiedzu | žmiedzam | žmiedzu | žmiedzām | žmiegšu | žmiegsim |
| 2. pers. | žmiedz | žmiedzat | žmiedzi | žmiedzāt | žmiegsi | žmiegsiet, žmiegsit |
| 3. pers. | žmiedz | žmiedza | žmiegs | |||
Pavēles izteiksme: žmiedz (vsk. 2. pers.), žmiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žmiedzot (tag.), žmiegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žmiegtu
Vajadzības izteiksme: jāžmiedz
1.sarunvaloda Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai nav zināms, kas un par ko mani taisās žmiegt.
- No vienas puses tevi žmiedza, bet no otras reāli skrēja pakaļ.
- Lai reketieri žmiedz Antaburži, lai viņš ar tiem skaidrojas!
- Veltai, kura kautrējās no savām krūtīm un žmiedza tās ciešā vestītē!
- Savulaik mani žmiedza VDK – lai es pienestu ziņas...