žigulītis
žigulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žigulītis | žigulīši |
| Ģen. | žigulīša | žigulīšu |
| Dat. | žigulītim | žigulīšiem |
| Akuz. | žigulīti | žigulīšus |
| Lok. | žigulītī | žigulīšos |
1.Žigulis1.
2.Žigulis2.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr viņš pastaigājas ar Varju pa Sakoļņikiem, garām pabrauc žigulītis...
- Žigulītī ieguldu tikai savu naudu, jo no malas neviens nepalīdz.
- Klusajā Parka ielas mājas pagalmā skatienu piesaista gaišs “ žigulītis”.
- Kavalieris ar zaļo, labi kopto žigulīti pieveda tieši pie mājas.
- “Žigulīša” cimdu nodalījumā sameklēju kaut kādu papīra gabalu.