žiglums
žiglums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | žiglums | žiglumi |
Ģen. | žigluma | žiglumu |
Dat. | žiglumam | žiglumiem |
Akuz. | žiglumu | žiglumus |
Lok. | žiglumā | žiglumos |
Straujums (norisei, procesam, darbībai); ātrums2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunā ziņa ķirzacīgā žiglumā sasniedz kolonnas pēdējo rindu.
- Caunas žiglums un žokļa tvēriens ir pamatīgs.
- Nepaies pat gadsimts, kad šī mašīna kļūs par otu, paleti, krāsām, izveicību, pieredzi, pacietību, žiglumu, trāpīgumu, kolorītu, lazūras krāsu, paraugu, pilnību, būs glezniecības ekstrakts.
- Ja suns aizskrien priekšā , paraujot pavadu , piespiediet viņu atgriezties , apvaldiet viņa pārlieko žiglumu