ūdensgars
ūdensgars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ūdensgars | ūdensgari |
| Ģen. | ūdensgara | ūdensgaru |
| Dat. | ūdensgaram | ūdensgariem |
| Akuz. | ūdensgaru | ūdensgarus |
| Lok. | ūdensgarā | ūdensgaros |
Ūdens gars.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sīms izbīlī gandrīz vai ietaurējās, bet tūlīt pazina ūdensgaru un atņēma sveicienu.
- “Es vairs neesmu cilvēks, bet īsts ūdensgars,” viņš apgalvoja.
- Es kļūšu par īstu ūdensgaru!”
- Vai ūdensgars ieraut upē.
- Ja tu reiz esi pārvērties par ūdensgaru, tad tev arī jādzīvo zem ūdens, nevis kaut kur mājā.