šote1
šote sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: jūrniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šote | šotes |
| Ģen. | šotes | šotu |
| Dat. | šotei | šotēm |
| Akuz. | šoti | šotes |
| Lok. | šotē | šotēs |
1.Kuģa, laivas takelāžas elements – trice, līne buru regulēšanai.
Stabili vārdu savienojumiIevilkt šotis. Šotes mezgls. Šotu vadīšana.
- Ievilkt šotis kolokācija — ciešāk nostiept buru
- Šotes mezgls slengs, kolokācija — mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus
- Šotu vadīšana slengs, kolokācija — visas operācijas (ievilkšana un izlikšana, kā arī aizlikšana un atbrīvošana no klampas), ko, vadot buras, veic ar šotīm
2.Ūdensnecaurlaidīga (kuģa, jahtas) siena.
Avoti: LLVV, JūVM, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienu roku uz stūres, otrā rokā – šotes, uz ūdens un aiziet!
- Šoti sekoja cits citam, un viena lieta drīz noveda pie nākamās…
- Kopā ar Oto Šotu un Karlu Ceisu viņš izstrādāja daudzus optiskos instrumentus.
- Kopā ar vācu ķīmiķi Oto Šotu izveidojis stikla rūpnīcu Jēnā.
- Uzturbārs savus atklāšanas svētkus sāka ar īpašo Prezidenta šotu un teica tostu