šotauga
šotauga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; slengs; joma: jūrniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šotauga | šotaugas |
| Ģen. | šotaugas | šotaugu |
| Dat. | šotaugai | šotaugām |
| Akuz. | šotaugu | šotaugas |
| Lok. | šotaugā | šotaugās |
Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu).
Avoti: JūVM