šiverēt | Tēzaurs

šiverēt

Lietojuma biežums :

šiverēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

Veikli, enerģiski (ko) darīt; ātri iet; staigāt.

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri