šiverēt
šiverēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šiverēju | šiverējam | šiverēju | šiverējām | šiverēšu | šiverēsim |
| 2. pers. | šiverē | šiverējat | šiverēji | šiverējāt | šiverēsi | šiverēsiet, šiverēsit |
| 3. pers. | šiverē | šiverēja | šiverēs | |||
Pavēles izteiksme: šiverē (vsk. 2. pers.), šiverējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šiverējot (tag.), šiverēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šiverētu
Vajadzības izteiksme: jāšiverē
Veikli, enerģiski (ko) darīt; ātri iet; staigāt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu nedēļu „ šiverēju” dārzā, izravēju tajā katru stūrīti.
- Izrādē būs arī daudz rūķīšu un velnēnu, kas šiverēs dzirnavās.
- Bet izrādās, ka Latgale ar pārrobežu projekta palīdzību šiverē patstāvīgi.
- Bez tam arī arhīvā kāds visu laiku šiverē, lietas atstātas atvērtā kabinetā.
- Kāda skolnieka māte strādāja veikaliņā, un viņš kasē šiverēja kopā ar draugu.