šņukuriņš
šņukuriņš apvidvārds
Dem. → šņukurs.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiklīdz mazie šņukuriņi sākuši zīst pienu, tā suņu meitene sākusi izrādīt mātes instinktus.
- Cūkas šņukuriņš bez pelēkajiem zirņiem un štovētiem kāpostiem jau nekas nav,” saka Aina.
- Viņš ilgi un smagi pūlējās, uzberza uz mazā šņukuriņa sāpīgu pūti, kas neglīti kontrastēja ar jauko siventiņa būtību.
- Nostājāmies pie rukšiem, tie, sacēluši savus sārtos šņukuriņus, skatījās uz mums, domāja, ko mēs tādi svinīgi cilvēki, tādi jocīgi.
- Un palūk, kāds tam šņukuriņš!