šņukurs
šņukurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņukurs | šņukuri |
| Ģen. | šņukura | šņukuru |
| Dat. | šņukuram | šņukuriem |
| Akuz. | šņukuru | šņukurus |
| Lok. | šņukurā | šņukuros |
1.Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām).
1.1.Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
2.sarunvaloda Seja, arī deguns.
3.apvidvārds Kāds, kurš šņukst un raud.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Purnam ir īpatnēja, kantaina forma, kas līdzinās nelielam šņukuram.
- Degunlācīšu purns ir garš, kustīgs un nedaudz atgādina cūkas šņukuru.
- Purna forma atgādina āpša purnu, bet pats degungals cūkas šņukuru.
- Cūkmena šņukurs un ausis atkal bija kļuvušas tikpat lielas kā iepriekš!
- Protams, salīdzinot ar Aigara šņukuru, tas bija nemanāms sīkums.