šālis
šālis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šālis | šāļi |
| Ģen. | šāļa | šāļu |
| Dat. | šālim | šāļiem |
| Akuz. | šāli | šāļus |
| Lok. | šālī | šāļos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šālis nevienam citam nebija ļāvis rakt kapu, kurā māti apbedīs.
- Viņš šajās dienās noteikti vairāk dzīvos pa kazarmām, nekā tajās divās istabās, ko īrēja netālu no Šāļu vārtiem.
- Savukārt Svērtuves ( Šāļu) ielā minēta ēka, kuru īpašnieks uzcēlis „ pēc 1677. gada [ugunsgrēka]”.
- Kad Nikolajs Deņisovičs atvaļinājās no dienesta, mēs pametām divistabu dzīvokli pie Šāļu vārtiem un pārcēlāmies paši uz savu nesen celto namu.
- Galvenās maģistrāles tobrīd bija Kaļķu–Šāļu iela, Audēju–Grēcinieku–Mārstaļu ielas un Jēkaba–Tirgoņu–Kungu ielas perpendikulāri iepriekšminētajām.