ļerga1
ļerga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ļerga | ļergas |
Ģen. | ļergas | ļergu |
Dat. | ļergai | ļergām |
Akuz. | ļergu | ļergas |
Lok. | ļergā | ļergās |
2.Nekvalitatīvs ēdiens vai dzēriens.
3.Valodā izlaidīgs cilvēks.
Avoti: LLVV, Žrg, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ļerga izdevās gana laba, lai piedzirdītu visus, izņemot Māsteru.
- Es ļergu nedzeru, Anna, tad labāk paņemsim vīnu.
- – viņš aplaizījies iebļāvās un nomaucās ar seju tieši ļergas slacītajos ziedos.
- Māsters lūrēja caur pieri, kad mēs sameistarojām aparātu un sākām tecināt ļergu.
- Pudele ar ļergas pārpalikumiem un mēs ar to, kas nu kuram iekšā.