ļepatot
ļepatot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ļepatoju | ļepatojam | ļepatoju | ļepatojām | ļepatošu | ļepatosim |
| 2. pers. | ļepato | ļepatojat | ļepatoji | ļepatojāt | ļepatosi | ļepatosiet, ļepatosit |
| 3. pers. | ļepato | ļepatoja | ļepatos | |||
Pavēles izteiksme: ļepato (vsk. 2. pers.), ļepatojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ļepatojot (tag.), ļepatošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ļepatotu
Vajadzības izteiksme: jāļepato
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot1.
1.1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu viņas vietā pa pagalmu ļepato divus mēnešus vecā labradora meitene Grēta. „
- – iesaucās zaķis, kurš turpat vien ļepatoja.
- Pārgaujas novada mežsargs redzējis pieauguša lāča pēdas, kurš ļepato uz Gaujas pusi, pietuvodamies Cēsīm.
- Jāatzīmē, ka patlaban vecāki ļoti pieskata ļepatot gribošos bērneļus un paslēpj tos no pārāk skaļas publikas.
- Bet tas Lieldienu zaķis, kurš, ļepatojot caur mežu, nav noturējies mellenāju kārdinājumam un saēdies mellenājus, atnes zilas olas.