ļēpausis
ļēpausis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ļēpausis | ļēpauši |
| Ģen. | ļēpauša | ļēpaušu |
| Dat. | ļēpausim | ļēpaušiem |
| Akuz. | ļēpausi | ļēpaušus |
| Lok. | ļēpausī | ļēpaušos |
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja Ilmāru viņš domājis kā tādu ļēpausi, pelēku nekā negribētāju un izdarīt nevarētāju, tad šajā virzienā vajadzētu droši izvērsties vēl vairāk.
- Mūsu ļēpausim trīs nenokārtoti ekši.
- Kaķis izskrējis pie suņa un nu pa abiem nesuši gredzenu Ļēpausim.
- Taču pēc kāda laika ļēpauši ļoti labi iemācās uzvesties telpā.
- Gulēt iedama, Ļēpauša sieva noglabājusi gredzenu mutē, kaķis to redzējis.