ļaunvēlīgums
ļaunvēlīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ļaunvēlīgums | ļaunvēlīgumi |
Ģen. | ļaunvēlīguma | ļaunvēlīgumu |
Dat. | ļaunvēlīgumam | ļaunvēlīgumiem |
Akuz. | ļaunvēlīgumu | ļaunvēlīgumus |
Lok. | ļaunvēlīgumā | ļaunvēlīgumos |
Vispārināta īpašība → ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlība.
Avoti: LLVV