ķipis
Lietojuma biežums :
ķipis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
1.2.Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
Stabili vārdu savienojumiSēd kā ķipis.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri