ķipis
ķipis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķipis | ķipji |
| Ģen. | ķipja | ķipju |
| Dat. | ķipim | ķipjiem |
| Akuz. | ķipi | ķipjus |
| Lok. | ķipī | ķipjos |
1.Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
1.2.Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
Stabili vārdu savienojumiSēd kā ķipis.
- Sēd kā ķipis apvidvārds, frazēma — mierīgi, nekustīgi sēž
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maisi, ķipji, režģines, ķērnes, piestas, grezeles,
- Dobeles Grāmatu draugu biedrības dvēselei un grāmatniecības muzeja ĶIPI dibinātājai
- No jauna parādās Ķipji, kas, liekas, ir tie paši Urdzumi.
- Dzimis 1877.gada 3.novembrī Grostonas pagasta " Ķipjos" ( tagad Bērzaunes pagastā).
- Pa dienas gaišo daļu darbnīcā Ģirts tikai ķipjus vien darinājis.