ķīlāt1
ķīlāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķīlāju | ķīlājam | ķīlāju | ķīlājām | ķīlāšu | ķīlāsim |
| 2. pers. | ķīlā | ķīlājat | ķīlāji | ķīlājāt | ķīlāsi | ķīlāsiet, ķīlāsit |
| 3. pers. | ķīlā | ķīlāja | ķīlās | |||
Pavēles izteiksme: ķīlā (vsk. 2. pers.), ķīlājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķīlājot (tag.), ķīlāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķīlātu
Vajadzības izteiksme: jāķīlā
1.Ņemt (ko) par ķīlu.
2.apvidvārds Likt maksāt sodu.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zemesgrāmatā īpašums tad tiek reģistrēts uz mantinieka vārda, bet vecajam cilvēkam ir par labu apgrūtinājums, ka bez viņa piekrišanas īpašumu nedrīkst pārdot un ķīlāt.
- Kad grib ķīlāt,
- Kāds no visiem pārģērbjas par mežsargu un dodas me žā papriekšu , cirtējus ķīlāt , noķīlātie izpērkas ar brandvīnu un uzkožamo
- No tās reizes ne lopi, ne zirgi ķīlāti netika.
- Bet ja ir jāķīlā dzīvoklis, tad tā jau ir krapšana lielos apjomos.