ķērkstēt
ķērkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ķērkstu | ķērkstam | ķērkstēju | ķērkstējām | ķērkstēšu | ķērkstēsim |
2. pers. | ķērksti | ķērkstat | ķērkstēji | ķērkstējāt | ķērkstēsi | ķērkstēsiet, ķērkstēsit |
3. pers. | ķērkst | ķērkstēja | ķērkstēs |
Pavēles izteiksme: ķērksti (vsk. 2. pers.), ķērkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķērkstot (tag.), ķērkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķērkstētu
Vajadzības izteiksme: jāķērkst
1.parasti formā: trešā persona Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
2.sarunvaloda Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
3.pārnestā nozīmē Radīt asu, skarbu troksni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa logu raudzīdamās uz fjordu, viņa ķērkstošā balsī dziedāja un mēģināja spēlēt basģitāru.
- Papagaiļi, izveidojuši raibu četrstūri, plivinājās augstu debesīs un šķita kā spalgi ķērkstošs pūķis.
- Tā ņirdz par mani saviem spalgajiem, ķērkstošajiem smiekliem, kas nebeidzas gandrīz veselu mūžību.
- Tumsa līksmi ķērkst savus spalgos smieklus.
- Es klausījos viņas ķērkstošo balsi, skatījos piņņainajā sejā, uz līkajiem pirkstiem un uzpampušajām krūtīm, kas slēpās zem biezā naktskrekla, kurpretim gaļgabali starp ciskām bija viegli nomanāmi, es skatījos un neviļus sajūsminājos.