ķērkslis
ķērkslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ķērkslis | ķērkšļi |
Ģen. | ķērkšļa | ķērkšļu |
Dat. | ķērkslim | ķērkšļiem |
Akuz. | ķērksli | ķērkšļus |
Lok. | ķērkslī | ķērkšļos |
1.Ūdenskritums, krāces.
2.Kašķīgs, untumains cilvēks.
Avoti: NeV, KV