ķēpa1
ķēpa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķēpa | ķēpas |
| Ģen. | ķēpas | ķēpu |
| Dat. | ķēpai | ķēpām |
| Akuz. | ķēpu | ķēpas |
| Lok. | ķēpā | ķēpās |
1.Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
1.1.Sarežģījumi, nepatikšanas; juceklis.
2.Mīksta, slapja, arī pašķidra masa.
2.1.Saldā pienā iedrupināta maize.
2.2.Rūgušpiens.
2.3.Neizdevies biezs ēdiens.
2.4.Sniegs ar lietu.
Avoti: LLVV, BB, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet pirkšu jau vienalga kādu krēmu, jo ķēpa ar to alveju.
- Ķēpas no 5 vai 4 posmiem ( Syncalyptinae apakšdzimtai).
- Sniga biezs sniegs jeb, kā jūs sakāt, ķēpām.
- Dažas no pogām ir sadedzinātas un sakusušas melnā plastmasas ķēpā.
- Ķēpa pamatīga, bet par šādu darbu maksāja labu naudu.