īkstis
īkstis sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; novecojis; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Dsk. | |
---|---|
Nom. | īkstis |
Ģen. | īkstu |
Dat. | īkstīm |
Akuz. | īkstis |
Lok. | īkstīs |
1.Nieres.
2.Lielais cilvēka rokas un kājas pirksts.
3.apvidvārds Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu.
Stabili vārdu savienojumiLīdz (pat, arī pašām) īkstīm.
- Līdz (pat, arī pašām) īkstīm idioma — ļoti dziļi (cilvēkā), līdz pamatam
Avoti: LLVV, ĒiV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā taču Arnolds gleznoja zēnībā, tēvoča darbu ietekmēts līdz īkstīm.
- Lēnām vērdams vaļā vienas durvis pēc otrām, gauži lēnām jukušais prāts mūs ievedīs pašās zudības īkstīs.
- Lai reiz beidzas bezdievīgo niknums un droši stāv taisnais, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, Tu, taisnais Dievs!
- Sniegs taču ar visu krūti nosedz asfaltu, nāvīti nāvi, aizsaules, īkstis, it kā neļautu palasīt Žoludes stāstus...
- Vārds " nieres" ir ģermānisms, kas aizstāja latviešu valodā jau esošās " īkstis" ( sal. ar ) , kas kļuvis par vecvārdu.