īkšķis
īkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | īkšķis | īkšķi |
| Ģen. | īkšķa | īkšķu |
| Dat. | īkšķim | īkšķiem |
| Akuz. | īkšķi | īkšķus |
| Lok. | īkšķī | īkšķos |
1.Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
2.Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
Stabili vārdu savienojumiDurt ar pirkstu gaisā; durt ar īkšķi gaisā. Turēt īkšķi.
- Durt ar pirkstu gaisā; durt ar īkšķi gaisā frazeoloģisms — runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam
- Turēt īkšķi sarunvaloda, idioma — intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pētnieks ar kreisās rokas īkšķi un rādītājpirkstu stingri tur adatas kameru.
- Anketā norādīts – nepatīk, ka kreisais īkšķis atrodas opozīcijas stāvoklī.
- Tomēr viņš tur īkšķi, lai cilvēki atbrīvotos no bīstamā vīrusa.
- Bija liels zilums, nebūtu cimdu, īkšķis būtu nost.”
- “Man jau bija īkšķa trauma, un hokeja bija maz.