ģenitīvs
ģenitīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģenitīvs | ģenitīvi |
| Ģen. | ģenitīva | ģenitīvu |
| Dat. | ģenitīvam | ģenitīviem |
| Akuz. | ģenitīvu | ģenitīvus |
| Lok. | ģenitīvā | ģenitīvos |
ģen. saīsinājums
Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kā?
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs gandrīz vai saplūcāmies par ģenitīvu: Ata vai Aša?"
- Vēl var interpretēt kā daudzskaitļa ģenitīvu no repetitītor ‘atprasītājs’.
- Ir iespējamas substantīviskas vārdkopas, kur vienam lietvārdam pakārtoti divi lietvārdi ģenitīvā.
- Izloksnes nosaukums " leivu" balstās uz daudzskaitļa ģenitīva formas latviešu valodā.
- Piederības nozīme ir visskaidrāk uztverama, ja apkaimē ir verbs būt resp. nebūt piederības nozīmē un piederības subjekts nominatīvā, pie noliegta verba – ģenitīvā.