- Piederības nozīme ir visskaidrāk uztverama, ja apkaimē ir verbs būt resp. nebūt piederības nozīmē un piederības subjekts nominatīvā, pie noliegta verba – ģenitīvā.
- Piederības nozīmes izteikšanā datīvs konkurē ar ģenitīvu, bet veidojas semantiskas atšķirības, proti, datīvs norāda, ka piederības attieksmes pastāv runas momentā, turpretim ģenitīva izteiktajai piederībai šādas aktualizācijas nav.
- Datīvs ir problemātisks arī tāpēc, ka tas nav tik ļoti specializēts vienas sintaktiskas funkcijas veikšanai kā pārējie latviešu valodas locījumi ( nominatīva primārā sintaktiskā funkcija ir teikuma priekšmets, akuzatīvam – tiešais objekts, resp., papildinātājs, ģenitīvam – apzīmētājs, lokatīvam – paplašinātājs ar adverbiālu nozīmi, resp., apstāklis).
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
