ģēvele1
ģēvele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģēvele | ģēveles |
| Ģen. | ģēveles | ģēveļu |
| Dat. | ģēvelei | ģēvelēm |
| Akuz. | ģēveli | ģēveles |
| Lok. | ģēvelē | ģēvelēs |
1.Zelminis, jumtgale – divslīpju jumtu noslēdzošā galasiena.
2.Galva.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gribējās spīdēt kā tur tām namu ģēvelēm, bet spīduma nebija.
- Par spraišļotiem logiem, par ģēvelēm,
- Pār ģēvelēm kā nāves ģīmis mēness.
- Lēkt pāri šai pelēkai istabai, pelēkai dzīves vienmuļībai — spīdēt kā namu ģēvelei marta saulē.
- Pēc aculiecinieku rakstītā " ēkas augstais čokurs, platās ģēveles, staltie torņi un slīpās pažobeles slēpās caurām cauri karogos un plīvuros, kas aiz vēsmām plivinādamies saules zelta staros vizuļot vizuļoja.