ēvelsols
ēvelsols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēvelsols | ēvelsoli |
| Ģen. | ēvelsola | ēvelsolu |
| Dat. | ēvelsolam | ēvelsoliem |
| Akuz. | ēvelsolu | ēvelsolus |
| Lok. | ēvelsolā | ēvelsolos |
ēveļsols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēveļsols | ēveļsoli |
| Ģen. | ēveļsola | ēveļsolu |
| Dat. | ēveļsolam | ēveļsoliem |
| Akuz. | ēveļsolu | ēveļsolus |
| Lok. | ēveļsolā | ēveļsolos |
Kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā atradās ēvelsols un gar sienu glītā kārtībā salikti galdnieka darbarīki.
- Vecais ēvelsols, īsts galdnieka skrūvbeņķis, mājas saimniekam bija svarīgs.
- Draugs piezvanīja, teica, ka ir ēvelsols, tad es to arī dabūju.
- Brokastgaldu uz ēvelsola brīvākās malas parasti klāja viņa.
- Nesen tikām pie jauniem ( kopskaitā 17) ēvelsoliem.