ēvelēt
ēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ēvelēju | ēvelējam | ēvelēju | ēvelējām | ēvelēšu | ēvelēsim |
| 2. pers. | ēvelē | ēvelējat | ēvelēji | ēvelējāt | ēvelēsi | ēvelēsiet, ēvelēsit |
| 3. pers. | ēvelē | ēvelēja | ēvelēs | |||
Pavēles izteiksme: ēvelē (vsk. 2. pers.), ēvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ēvelējot (tag.), ēvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ēvelētu
Vajadzības izteiksme: jāēvelē
1.Ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
1.1.intransitīvs
2.Ar ēveli (2) sasmalcināt (dārzeņus).
3.Ar ēveli (3) apstrādāt (lauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikmēr daļu Parmezāna siera smalki sarīvē, daļu ēvelē plānās skaidās.
- Būra iekšpusi atstājam neēvelētu, lai mazuļiem būtu, kur atsperties,
- Viss noklājās aizmugurē, stūrains un nesavācams kā neēvelētu dēļu kaudze.
- — Sapratu, es sapratu, viņš rāda, ka ēvelē!
- Celt, mūrēt, ēvelēt, naglot un slīpēt, nenopriecāties!