ērmoties
ērmoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ērmojos | ērmojamies | ērmojos | ērmojāmies | ērmošos | ērmosimies |
| 2. pers. | ērmojies | ērmojaties | ērmojies | ērmojāties | ērmosies | ērmosieties, ērmosities |
| 3. pers. | ērmojas | ērmojās | ērmosies | |||
Pavēles izteiksme: ērmojies (vsk. 2. pers.), ērmojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ērmojoties (tag.), ērmošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ērmotos
Vajadzības izteiksme: jāērmojas
Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ak, Ābrahām, ko es te ērmojos un pielīdzinu!
- Pirms tam, brauciena laikā, draugs sēdēja priekšā blakus šoferim un ērmojās.
- e rroti ērcīgi ērmojos
- Un mūždien esmu spiests ērmoties kopā ar pārējo sabiedrību, melšot par visādām muļķībām, kurām es nepavisam neticu.
- Laiks ērmojās līdzi, vilkdamies kā slima govs uz algebras kontroldarbu, kamēr modrība iemidzināta un cilvēks neapjēdza, ka pēc atvēziena seko cirtiens, zlaukt!