ērms
ērms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ērms | ērmi |
| Ģen. | ērma | ērmu |
| Dat. | ērmam | ērmiem |
| Akuz. | ērmu | ērmus |
| Lok. | ērmā | ērmos |
1.sarunvaloda Tas, kas ir dīvains, neparasts, jocīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ērms ņems un vēl ieradīsies skolas vai bērnudārza pagalmā!”
- Ērms sāka steigšus klunkurēt uz egļu puduri, lai tur noslēptos.
- Sašņorētais ērms klunkurēja iekšā Gulbīšmežā un devās uz priekšu sīkiem solīšiem.
- Tad ērms svilpdams un brēkdams varēs brāzties laukā no savas paslēptuves.
- Es kā valcēniete tiešām negribētu, lai šis nams pārvērstos par ērmu.