ēra1
ēra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēra | ēras |
| Ģen. | ēras | ēru |
| Dat. | ērai | ērām |
| Akuz. | ēru | ēras |
| Lok. | ērā | ērās |
1.Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
Stabili vārdu savienojumiG. p. m. ē. M. ē. P. m. ē.; p.m.ē.
- G. p. m. ē. — gads pirms mūsu ēras
- M. ē. — mūsu ēra; mūsu ēras
- P. m. ē.; p.m.ē. — pirms mūsu ēras
2.Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
3.joma: ģeoloģija Ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc Kantora domām mēris veicināja „ lauku kapitālisma” ēras sākumu.
- Tagad daudzi eksperti ir norūpējušies, ka antibiotiku ēra ir beigusies.
- Dzeguzītes vēsture iedalāma divās ērās - pirms un pēc Raimonda Paula.
- „Tas arī viss, mana ēra Argentīnas izlasē ir beigusies.
- Mūsu ēras piektajā gadsimtā sievietes auglība tika saistīta ar orgasma sasniegšanu.