čubināties
čubināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čubinos | čubināmies | čubinājos | čubinājāmies | čubināšos | čubināsimies |
| 2. pers. | čubinies | čubināties | čubinājies | čubinājāties | čubināsies | čubināsieties, čubināsities |
| 3. pers. | čubinās | čubinājās | čubināsies | |||
Pavēles izteiksme: čubinies (vsk. 2. pers.), čubinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čubinoties (tag.), čubināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čubinātos
Vajadzības izteiksme: jāčubinās
1.Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
1.1.Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
1.2.Rosīties (ap ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrs ar ābelītēm “ čubinās” kā ar maziem bērniem.
- Tad viņš skraida un visus sagaida, visiem patīk ap viņu čubināties.
- — Nē, Inokentij, nav atlicis vairs laika čubināties!
- Šova dzīvoklī Marta vada laiku, čubinoties ap Mārtiņu.
- Vīrieši un sievietes viens gar otru nemitīgi čubinās – pieskaras, noglāsta, noskūpsta.