čubināt
čubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čubinu | čubinām | čubināju | čubinājām | čubināšu | čubināsim |
| 2. pers. | čubini | čubināt | čubināji | čubinājāt | čubināsi | čubināsiet, čubināsit |
| 3. pers. | čubina | čubināja | čubinās | |||
Pavēles izteiksme: čubini (vsk. 2. pers.), čubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čubinot (tag.), čubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čubinātu
Vajadzības izteiksme: jāčubina
1.Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
1.1.Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
1.2.Darboties, lai (ko) sakārtotu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav viegli Svariem izturēt cēlu vientulību, ja apkārt čubinās pārīši.
- Noniecinātā čubinātajā nemaz nav jautra, jo ir aizskarta viņas centība.
- Vien ir jābūt gatavam visu laiku “ ko čubināt”.
- Tu tur esi divpadsmit mēnešus dzerstelējies un čubinājis pupu mizas.
- Kad es viņai čubinu pakakli, viņa paliek mierīga.