čīkstulis
čīkstulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čīkstulis | čīkstuļi |
| Ģen. | čīkstuļa | čīkstuļu |
| Dat. | čīkstulim | čīkstuļiem |
| Akuz. | čīkstuli | čīkstuļus |
| Lok. | čīkstulī | čīkstuļos |
čīkstule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čīkstule | čīkstules |
| Ģen. | čīkstules | čīkstuļu |
| Dat. | čīkstulei | čīkstulēm |
| Akuz. | čīkstuli | čīkstules |
| Lok. | čīkstulē | čīkstulēs |
1.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
2.apvidvārds Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
3.apvidvārds Tas, kas rada čīkstošu skaņu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- * Pievērsiet čīkstulim uzmanību, jo tieši to viņš īstenībā gaida.
- Čīkstuļi līdz mininumam samazina savu kolēģu motivācijas, entuziasmu un darba ražīgumu.
- Piedalos, lai nepapildinātu čīkstuļu rindas, kas saka, ka neko nevar darīt.
- Čīkstulis, raudulis, brēkātājs, manās rokās nokļuvis, sajūsmā elsoja, gurguļoja.
- Čīkstuļi jūs esat, iesūnojuši čīkstuļi!