čīksts1
čīksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čīksts | čīksti |
| Ģen. | čīksta | čīkstu |
| Dat. | čīkstam | čīkstiem |
| Akuz. | čīkstu | čīkstus |
| Lok. | čīkstā | čīkstos |
2.apvidvārds Materiāls, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
3.Cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas.
4.Čīkstošs koks.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es pamodos no omes nepārtrauktās grozīšanās, kunkstēšanas un atsperu čīkstiem.
- No āra atskanēja iejūgu žvadzēšana un smagi noslogotu rumbu čīksti.
- Lienei par atvieglojumu un šausmām tie ar klusu čīkstu atvērās.
- Viņi vairs neuztraucas par dīvāna čīkstiem.
- Sev pateikt, ka par daudzām norisēm, par ko dzīvē čīkstu, ir pilnīgi nevajadzīgi uztraukties.