ātrruna
ātrruna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ātrruna | ātrrunas |
| Ģen. | ātrrunas | ātrrunu |
| Dat. | ātrrunai | ātrrunām |
| Akuz. | ātrrunu | ātrrunas |
| Lok. | ātrrunā | ātrrunās |
1.Ātra runāšana.
2.Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas no viņa " drumslām" var lasīt ātrrunā.
- Viņas ātrrunā kaut kur pazuda vārdi „ nomira”, „ vairs nepaspēsim”.
- ( Viņa entuziastiskajā ātrrunā, īpaši atceroties savus ziedu laikus politikā, Ansis Pūpols vai Otto Ozols modri saklausītu piedāvājumu būt otram Kirhenšteinam...
- Bet pāri visam kā kāpuru dievs līkņāja smaidošais restorāna saimnieks un ātrrunā dāļāja apskaidrību un patiesību, mudinādams ēst un nepievērst uzmanību ēdiena garšai.
- "Guli, guli, un mamma atnāks, guli, guli, un mamma atnāks," – ātrrunā atkārto divus gadus vecā Kate.