ārdis
ārdis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: etnogrāfijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ārdis | ārži |
| Ģen. | ārža | āržu |
| Dat. | ārdim | āržiem |
| Akuz. | ārdi | āržus |
| Lok. | ārdī | āržos |
Ārdi – apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
Avoti: Sen
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dēls arī vaktēš tēvu , aizmanījies tam žagšis priekšā un uzkāpis uz rijas ārdim
- 51 275 6 Nūkvieps kai nu ārdim nūvylkts
- Dēls arī vaktēš tēvu, aizmanījies tam žagšis priekšā un uzkāpis uz rijas ārdim.
- Bezb ārdis aiz brīnumiem un izbīļa vai valodu zaudēja, redzēdams, ka varoņdarbs puisim izdevies arī šoreiz.
- Ja jau maina zobsiksnu, tad parasti pie reizes nomaina arī ūdens sūkni, jo ja tas pēc brīža nobeigsies , tad viss darbs vējā un nāksies atkal visu ārdī pa jaunu, lai tam piekļutu.