ārdītājs
ārdītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ārdītājs | ārdītāji |
| Ģen. | ārdītāja | ārdītāju |
| Dat. | ārdītājam | ārdītājiem |
| Akuz. | ārdītāju | ārdītājus |
| Lok. | ārdītājā | ārdītājos |
ārdītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ārdītāja | ārdītājas |
| Ģen. | ārdītājas | ārdītāju |
| Dat. | ārdītājai | ārdītājām |
| Akuz. | ārdītāju | ārdītājas |
| Lok. | ārdītājā | ārdītājās |
1.Darītājs → ārdīt.
2.tikai formā: vīriešu dzimte Mašīna (siena, mēslu) ārdīšanai.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citas tehnikas nebija, tādēļ tas bija jādara ar mēslu ārdītājiem.
- Pret mēslu ārdītāju no Oskara Ādama iemainījām vienu šādu gotiņu.
- Šai ziņā viņa ir tiltu cēlāja, ne ārdītāja.
- Blakus vīzīgajam noliedzēju un ārdītāju pulkam, kas jūsmīgi grozās kā vējrādītāji mainīgās vēsmās.
- Es esmu ārdītāja.