ārdēt
ārdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ārdēju | ārdējam | ārdēju | ārdējām | ārdēšu | ārdēsim |
2. pers. | ārdē | ārdējat | ārdēji | ārdējāt | ārdēsi | ārdēsiet, ārdēsit |
3. pers. | ārdē | ārdēja | ārdēs |
Pavēles izteiksme: ārdē (vsk. 2. pers.), ārdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ārdējot (tag.), ārdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ārdētu
Vajadzības izteiksme: jāārdē
1.novecojis Rūdīt (metālu).
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
Avoti: LE, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kara pirmais pusgads mani ir ārdējis nežēlīgi, un es vairs nekad nebūšu tā, kas aizbraucu no
- Tas ir saules un vēja ārdēts koka gabals, kādreiz apgleznots ar zelta krāsu, kas nu lielākoties nolobījusies.
- Esterei kļūst traki neērti, ka, ņemdama līdzi Iru, cerējusi iedarboties uz pavisam citām šī kaujās ārdētā vīra jūtām.
- Bijām iezīmējuši visu salu ar savām mīlēšanās vietām, es vēl glabāju sevī atmiņas par šīm saules un vēju ārdētajām vietām.
- Varbūt to spēj priekšējās pozīcijās ārdēts karavīrs, taču Rasmai šobrīd vienaldzīgs šķiet viss, kas vandās pa gaisu, pāri galvai.