āmars
āmars apvidvārds
1.Āmurs.
2.Spēle, kuras laikā visi, izveido apli, izņemot vienu, kam rokā ir tā sauktais āmariņš vai ziediņš.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmo reizi minēts 17. gadsimta vārdnīcās kā „ āmars”, vēlāk vācu " Hammer" ietekmē pārveidojies kā „ āmers”, bet vārda forma „ āmurs” kļuva izplatīta 19. gadsimtā, iekļūstot literārajā latviešu valodā.
- Dzirnavās jāieliek āmari , lai akmeņi būtu pacelti uz augšu , ka svētība var ieiet
- Janc, tavi vārdi ir kā ar āmaru naglai uz galvas.
- Mēs tikai varbūt esam āmari , ka agrāk no pašvaldības neko neprasījām.
- āmars: ir dažādi arī cukā braucēji: taadi kas apzinās ka ir cuk;a un brauc uzmaniigi, jo ir jaatiek kaut kur, bet bīstami ir tie kam cukā tik parādās drosme un tad sāk taisīt no sevis baigos rallistus un izrādās čomenēm utt