žvaukstēt
žvaukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žvaukstu | žvaukstam | žvaukstēju | žvaukstējām | žvaukstēšu | žvaukstēsim |
| 2. pers. | žvauksti | žvaukstat | žvaukstēji | žvaukstējāt | žvaukstēsi | žvaukstēsiet, žvaukstēsit |
| 3. pers. | žvaukst | žvaukstēja | žvaukstēs | |||
Pavēles izteiksme: žvauksti (vsk. 2. pers.), žvaukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žvaukstot (tag.), žvaukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žvaukstētu
Vajadzības izteiksme: jāžvaukst
1.Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
2.apvidvārds Bez iemesla riet.
3.apvidvārds Runāt blēņas.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tāda brītīna dāma žvaukstēdama iegāzusies apakaļis Gaujā, un ta nākusi tāda kā cilvēka balss: " Simtu gadu gulēju, nu jāguļ akal simtu gadu!"