šķīst
Lietojuma biežums :
šķīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
Stabili vārdu savienojumiŠķīstošais stikls. Šķīstošā kafija.
2.Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
2.1.Plīst, parasti vairākos gabalos; kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
3.Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
3.1.Grūt, brukt.
3.2.pārnestā nozīmē Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
4.Strauji virzīties, parasti uz vairākām pusēm (par šķidrumu, masu, to kopumu).
4.1.Par sīkam vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem, to kopumu.
4.2.Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
4.3.Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu).
4.4.Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
4.5.pārnestā nozīmē Ātri tikt izdotam (par naudu).
Stabili vārdu savienojumi(Zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri