šķērst1
Lietojuma biežums :
šķērst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
2.apvidvārds Šķiest, šķērdēt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri