šķērsot
Lietojuma biežums :
šķērsot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
1.1.Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) — piemēram, par ceļu, upi.
2.Virzīties šķērsām (attiecībā pret ko) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
2.1.Par transportlīdzekļiem.
2.2.Par priekšmetiem, arī par parādībām.
3.Būt par šķērsli (kam); veidot šķērsli (kā kustībai).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri