šķindoņa
šķindoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķindoņa | šķindoņas |
| Ģen. | šķindoņas | šķindoņu |
| Dat. | šķindoņai | šķindoņām |
| Akuz. | šķindoņu | šķindoņas |
| Lok. | šķindoņā | šķindoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → šķindēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Laulības važu šķindoņa uzmācīgiem vīriešiem ir pati nepatīkamākā skaņa!”
- Bija dzirdama tikai ledus gabaliņa smalkā šķindoņa, tam pieskaroties glāzes malai.
- Mežonīgi rēcieni un šķindoņa pieskandēja tumšo laukumu tiesas nama priekšā.
- Tajā ir daudz vairāk trokšņu, šķindoņas, arī gaismas un prieka.
- Mana vienīgā sabiedrība bija viņu galda piederumu un šķīvju šķindoņa.